No 10. līdz 14. augustam trīs Cēsu nepilngadīgo cietuma ieslodzītie pievienosies “Kalna svētību kopienas” svētceļnieku grupai. Fakts, kas rada neviennozīmīgu rezonansi sabiedrībā. Kāpēc ieslodzītajiem būtu jāļauj piedalīties sabiedriskā pasākumā? Kāpēc svētceļojumā? Kāds labums no tā sabiedrībai? Vai tas ir droši? u.t.t.. Nav viennozīmīgu atbilžu uz šiem jautājumiem, tomēr ir pārliecība, ka ļaunumu nevar izlabot ar ļaunumu.

Likums “zobs pret zobu” bija dots Vecās Derības laikam, sabiedrībai, kas dzīvo no spēka pozīcijām un kurā uzvar spēcīgākais. Fiziski vai likumīgi, tam nav nozīmes. Tas bija paredzēts, lai atriebējs neaizrautos un neizdarītu lielāku ļaunumu par to, kas viņam pašam bija nodarīts. Cik mūsdienīgi! Kāds teiks: “Pareizi! Tas ir godīgi.” Diemžēl ļoti bieži atriebība ir daudz nežēlīgāka par iepriekš izdarīto noziegumu. Arī likumīgā atriebība, ko mūsdienās sauc par tieslietu sistēmu mēdz būt nesamērīgi barga. Jā, ir arī otrādi, kad noziegums ir tik šaušalīgs, ka, liekas, jebkurš sods ir nepietiekams. Tomēr, kā redzam abos gadījumos, primitīvs sods nespēj neko labot ­– tas vai nu nodara vēl lielāku ļaunumu vai banalizē jau nodarīto.

Par laimi mēs dzīvojam Jaunās Derības laikā, kurā taisnīgums iet roku rokā ar žēlsirdību. Nav viegli to pieņemt, īpaši jau, cietušajam. Tomēr, kā pieredze rāda, tad tikai caur piedošanas lūgšanu un piedošanu ir iespējams kaut cik adekvāti izlīdzināt nodarīto ļaunumu. Mūsdienās, ļoti populāra izlīguma programma Sycamore tree uzskatāmi parāda, ka tajā brīdī, kad noziedzinieks uzzin, ko izjutis un izjūt cietušais, viņā dzimst nožēla par nodarīto un viņš sāk domāt, kā kaut ko labot, cik nu tas iespējams. Arī cietušais pakāpeniski tiek atbrīvots no naida, kauna, bailēm un citām destruktīvām sajūtām, kurās tika iegrūsts. Protams, nav runa par smagiem noziegumiem, par ko ir cits stāsts un tie nesastāda noziegumu pamatmasu, runa ir par zādzībām, laupīšanām, krāpšanos, neliela daudzuma narkotiku tirdzniecību un citiem vidēji smagiem noziegumiem, par kuriem sodu izcieš lielais vairums ieslodzīto.

Tieši izlīgumu meklēt dosies trīs Cēsu nepilngadīgo cietuma ieslodzītie. Viņi pievienosies svētceļnieku grupai, lai parādītu savu labo gribu mainīties, sākt jaunu, likumpaklausīgu un sabiedrībai noderīgu dzīvi. Turklāt, tā nebūs tikai fiziska nodarbe vai neredzams garīgs pārdzīvojums, jo puiši ir piekrituši palīdzēt un aprūpēt cilvēkus ratiņkrēslos, kuri paši saviem spēkiem nespēj tādā ceļā doties. Svētceļojuma dziļākā jēga nav sasniegt konkrētu ģeogrāfisku vietu vai izpaust kādu reliģisku piederību, svētceļojuma būtība ir meklēt izlīgumu – ar Dievu, ar sabiedrību un pašam ar sevi. Savukārt, izlīguma rezultāts ir miers – katra sirdī un sabiedrībā kopumā. Vai tad ne mieru mēs katrs vēlamies?

Sekojiet svētceļojuma norisei: http://twitter.com/tifs_bitmaps