„Daudz bija jādomā,“ saka Ēvalds, „ne tikai par sevi, bet, īpaši, par citiem.“ „Es centos sevi parādīt no labās puses, lai nedomātu par mums tikai sliktu,“ piedzīvotajā dalās Artūrs. Savukārt, Aleksejs piemetina: „Pa dienu ejot pārdomāju visu savu dzīvi vairākas reizes.. daudz kas tagad izskatās savādāk..“ Tās ir dažas no Cēsu nepilngadīgo Ieslodzījuma vietas audzēkņu pārdomām, ejot svētceļojumā uz Aglonu.

Cilvēks ir interesanta būtne. Vienubrīd, tas var būt dusmīgs, otru priecīgs. Vienam nodarīt ļaunumu, bet citam izglābt dzīvību. Lūgt piedošanu un kādu, tajā pat laikā, aprunāt vai ienīst. Un par visu vairāk, karsti pierādīt savu taisnību. Varētu teikt, ka tā uzvedas garīgi nestabili indivīdi, tomēr tas tā nav, un to zina katrs, jo ar savu vājumu sastopas gan skolotāji un valstsvīri, gan ārsti un mākslinieki, gan ierindas strādnieki un karavīri, gan ticīgie un neticīgie, protams, arī ieslodzītie un apsargi. Cilvēka daba paliek nemainīga, neskatoties uz stāvokli sabiedrībā, rasu vai reliģisko piederību, tāpēc paliek jautājumi – kā sadzīvot, lai viens otru „neapēstu“, kā reaģēt uz otru, kurš domā vai rīkojas savādāk, un kā vairot mieru un saticību?

Tas vienmēr ir abpusējs process. Nav iespējams miers bez savstarpēja kompromisa un, vienmēr, kādam ir jāsper pirmais solis ceļā uz izlīgumu. Parasti to dara tas, kurš ir vairāk gatavs atteikties no sava egoisma, kurš ir vairāk pieaudzis un vairāk domā par kopējo labumu. Tas nenozīmē, ka viņš ir vainīgākais, bet gan apzinīgākais un drosmīgākais. Tā tam vajadzētu būt vecāku un mazgadīgu bērnu attiecībās, un tā tam vajadzētu būt arī brīvo un ieslodzīto attiecībās, jo ieslodzītais ir kā nogrēkojies bērns, kurš ar varu gribējis paņemt to, kas viņam nav vai ir pietrūcis, un, parasti, tā ir mīlestība.

Atzīsti patiesību un tā tevi darīs brīvu (sal. Jņ 8, 32), bija lozungs „Kalna svētību“ kopienas svētceļojumam uz Aglonu. Varētu likties dīvaini – kā patiesība var darīt brīvu? Turklāt, katram taču ir sava patiesība. Tā tas ir, ja katram savam darbam meklējam attaisnojumu, ja esam apmāti ar sava viedokļa pierādīšanu. Bet kāpēc tā gribas, lai man būtu taisnība? Tāpēc, ka bieži nēesam bijuši novērtēti un pieņemti bez nosacījumiem. Ja bieži vai vienmēr tiekam noraidīti, tad pienāk brīdis, kad šādu atgrūšanu mūsu daba vairs nepieņem, tāpēc rīkojamies ar varu, no spēka pozīcijām pierādot otram savu taisnību. Parādot savu varu pār otru, patiesībā kliedzam: „Vai jūs redzat, ka es esmu! Es arī gribu, lai jūs mani mīlētu! Jo es esmu cilvēks – radīts, lai tiktu mīlēts un mīlētu!“ Tā arī ir patiesība, kuru atzīstot, mēs kļūstam brīvi no ļaunuma.

„Kalna svētību“ kopienā dzīvo cilvēki, kuri dzīvē daudz cietuši, un daudzi no viņiem arī citiem likuši ciest. Atzīstot savu vainu un ieraugot savas nepilnības šie cilvēki kļūst brīvi no ļaunuma, viņiem vairs nav iemesla kādam darīt pāri (arī ne pašiem sev), jo viņus pieņem tādus, kādi viņi ir – ar trūkumiem un talantiem. Tas nav viegli – ne pašam, ne apkārtējajiem. Tomēr tieši šī pieņemšanas pieredze palīdzēja pieņemt arī mūsu ieslodzītos puišus no Cēsīm. Un tas, savukārt, deva iespēju viņiem nopietnām pārdomām par savu līdzšinējo dzīves ceļu. „Es tagad sapratu no kā esam atteikušies, dzīvojot savu kriminālo dzīvi,“ apkopojot savus iespaidus par svētceļojumu, saka Ēvalds. No tīrām un veselīgām attiecībām, no smiekliem skaidrā prātā, no prieka par draugiem, no apbrīnas par dabas skaistumu, no līdzjūtības un pienākumiem, no patiesas dzīves, kas vairo labo.

Šis svētceļojums bija kā pilotprojekts tālākam, apjomīgam darbam sabiedrības integrācijas laukā. Tomēr bez visas sabiedrības līdzdalības to būs grūti veiksmīgi attīstīt. Neviens nav norakstīts, kamēr ir iespēja lūgt piedošanu un piedot. Neviens nevar „apzīmogot“ otru, kaut vai tādēļ vien, ka pašam arī mēdz būt problēmas saskarsmē ar citiem. Ceļš, kas ved uz mieru un saticību, ir izlīguma ceļš, kad abi iet viens otram pretī, bet iesāk garīgi stiprākais un apzinīgākais – tātad brīvākais cilvēks. Cilvēks, kurš vairāk apzinās, ka ir radīts, lai tiktu mīlēts un mīlētu. Bet, lai tāds kļūtu, ir nepieciešami atzīt patiesību par sevi.

Video par svētceļojumu skaties šeit.

Sabiedrības integrācijas aktivitātēm sekojiet http://twitter.com/tifs_bitmaps